Domāšanas māksla
Spēcīgās un vājās domāšanas algoritms.
Cilvēka vājo domāšanu nosaka viņa dzīves pieredze jeb stereotipi, kā arī visi lēmumi un secinājumi tiek izdarīta uz mēģinājumu un kļūdu pamata. Savukārt spēcīgās domāšanas pielietotāji izmanto noteiktus algoritmus jebkuras situācijas atrisināšanai par labu sev.
Spēcīgā domāšana, kas atšķirībā no vājās paredz iespēju sadalīt jebkuru problēmu konkrētos uzdevumos, atrisināt tos un iegūt no tās labumu.
Cilvēkiem piemīt tieksme uzreiz mesties un “rakt”, nepadomājot par citiem iespējamiem risinājumiem, ko varētu izmantot, lai sasniegtu mērķi. Netērēt pūles un naudu, lai pievilinātu klientu veikalā, bet izveidot sistēmu, lai klients nāktu pats. Rezultātā, vai nu mēs izmantojam tehnoloģiju, lai pelnītu, vai arī kāds izmanto tehnoloģiju, lai mēs pelnītu priekš viņa.
Piemērs: Ko jūs darītu, ja būtu vajadzība apgūt vācu valodu? Vājās domāšanas cilvēks uzreiz meklēs kursus, kurus cenas ziņā var atļauties un kuri notiek netālu no mājvietas. Spēcīgās domāšanas cilvēks, izveidos sistēmu – sameklēs vēl vismaz 3-4 cilvēkus, kuri vēlas apgūt vācu valodu, uzaicinās tos uz savu biroju vai māju, iekasēs naudu, atradīs vācu valodas pasniedzēju, kuram samaksās pusi no naudas. Rezultātā pats nekur nebrauks, visi brauks pie viņa, naudu netērēs, visi maksās viņam.
Algoritms ir noteikumu kopums, kas nosaka uzdevuma, problēmas risināšanas procesu.
Uzņēmējdarbības uzsākšanas sākumā īpaši būtu ieteicams izstrādāt algoritmus blokshēmu veidā, kuri vizuāli ir viegli uztverami cilvēkiem.
Visbiežāk algoritmus izmanto dažādu datorprogrammu rakstīšanai, bet to pamatprincipus ir ērti izmantot arī lai ilustrētu kādu saimniecisku uzdevumu risināšanas gaitu.
Piemēram,uzsākot jaunu uzņēmējdarbību, uzlabojot esošo vai ieviešot inovatīvus izgudrojumus var izmantot vienu no algoritma pieraksta veidiem Blokshēmas, ar kuru palīdzību vizuāli ir iespējams norādīt kāda uzdevuma risināšanas gaitu.
Algoritma pierakstam jābūt sadalītam precīzos soļos, kur katrā solī ir paredzēts izpildīt vienu vienkāršu norādījumu.
Katru šādu norādījumu sauc par komandu. Visas komandas, kuras izpildītājs prot veikt, veido izpildītāja komandu sistēmu.
Algoritma pierakstam jābūt izteiktam formā, ko saprot izpildītājs. Algoritma izpildītāji var būt cilvēki, kā arī datori, roboti vai citas tehniskas ierīces.